GL Pharma Riga nodarbojas ar Austrijas farmācijas kompānijas G.L. Pharma GmbH ražoto medikamentu reģistrācijas jautājumiem un reklāmu Latvijā.

Lai dzīve turpinās!

Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma asinsvados sākas izmaiņas – asinsvadu iekšējās sieniņās veidojas t.s. aterosklerotiskās plātnītes jeb pangas, kas sašaurina asinsvadu lūmenu un apgrūtina asins plūsmu. Asins sastāvā esošiem trombocītiem piemīt īpašība pielipt pie bojātās asinsvada sieniņas un salipt savā starpā, veidojot trombus (tromboze). Trombam atrodoties pie asinsvadu sieniņas, tiek traucēta asinsrite, jo sašaurinās asinsvadu lūmens un rodas turbulenta asins plūsma. Vislielāko ļaunumu rada trombs, ja tas atraujas un ar asins plūsmu nonāk artēriju zaru šaurākajās vietās un nosprosto tās (tromboembolija), kas ir iemesls miokarda infarkta un smadzeņu insulta attīstībai.

 

 

Miokarda infarkts
ir sirds muskuļa šūnu bojāeja pēkšņas asins apgādes traucējuma rezultātā.

 

Kā atpazīt miokarda infarktu?

  • Intensīvi žņaudzošas, dedzinošas vai spiedošas sāpes aiz krūšu kaula vai krūšu kurvja kreisajā pusē un ilgst vairāk par 15-30 min.

  • Sāpes rodas samērā pēkšņi un saistās ar baiļu sajūtu.

  • Sāpes izstaro uz kreiso roku vai plecu, kaklu, apakšžokli, retāk uz krūšu kurvja labo pusi vai mugurpusi starp lāpstiņām vai uz vēdera augšējo daļu.

  • Ierastie medikamenti sāpes gandrīz nemazina.

  • Dažreiz manāma tikai smaguma sajūta vai spiediens sirds apvidū.

  • Var būt arī izteikts nespēks, slikta dūša, vemšana, elpas trūkums.

  • Iespējams pārejoši redzes, runas traucējumi vai galvas reibonis, ģībonis.

  • Nereti infarkts sākas ar sirds ritma traucējumiem.

 

Kā rīkoties miokarda infarkta gadījumā?

Miokarda infarkts nevar gaidīt, tādēļ nekavējoties ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (113). Jāatceras, ka slimības iznākums ir lielā mērā atkarīgs no pareizi un laikus sniegtas medicīniskās palīdzības. Tas būtiski ietekmē gan sirds muskuļa bojājuma plašumu, gan slimības sarežģījumus.
 

Insults jeb galvas smadzeņu (cerebrāls) infarkts ir pēkšņi galvas smadzeņu asinsapgādes traucējumi, kas saistīti ar smadzeņu bojājumu.

Insulta izpausmes ir atkarīgas no tā, kurš smadzeņu rajons un cik smagā pakāpē ir bojāts.

Išēmisks insults ir pēkšņs perēkļains smadzeņu bojājums, kas veidojas asinsvada nosprostojuma rezultātā.

Hemorāģisks insults ir saistīts ar smadzeņu asinsvada plīsumu un asins izplūdumu galvas smadzeņu vielā un/vai asins izplūdumu starp smadzeņu apvalkiem.

Mikroinsults jeb par transitori išēmisku lēkme (TIL) ir insulta pazīmes, kas izpaužas īslaicīgi un izzūd diennakts laikā, neatstājot paliekošas sekas.

 

Kā atpazīt insultu?

  • Pēkšņs nejūtīgums, notirpums, vājums vai nespēks sejā, roka vai kājā, jo īpaši vienā ķermeņa pusē.

  • Pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto.

  • Pēkšņi redzes traucējumi vienā vai abās acīs, attēla dubultošanās,

  • Pēkšņas grūtības staigāt, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, kas var kombinēties ar reiboni un/vai vemšanu.

  • Var attīstīties pēkšņi rīšanas traucējumi.

  • Retāk var būt pēkšņas spēcīgas galvas sāpes bez iepriekšēja iemesla, apziņas traucējumi.

 

Kā rīkoties insulta gadījumā?

Insults ir medicīniski neatliekams stāvoklis, tāpēc jebkuru insulta pazīmju gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (113). Insulta pacientiem vispiemērotākā palīdzība un iespēja sasniegt labākos funkcionālos rezultātus tiek nodrošināta specializētās Insulta vienībās. Insulta ārstēšanas uzsākšanai ir svarīga katra sekunde! Jo ilgāka kavēšanās,jo lielāka invaliditātes vai pat nāves riska varbūtība.

 

SIRDS UN ASINSVADU SLIMĪBU RISKA FAKTORI

Riska faktors ir ikviens fizisks, ķīmisks, bioloģisks, sociāls, ekonomisks, dzīvesveida vai ieraduma faktors, kurš veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību, progresēšanu un nelabvēlīgu iznākumu. Tātad, lai saglabātu sirds un asinsvadu veselību, ir svarīgi samazināt „riska faktoru” ietekmi.

 

Neietekmējamie riska faktori

  1. Vecums (sievietes no 55 g., vīrieši no 45 g.).
  2. Dzimums.
  3. Iedzimtība.
  4. Anamnēzē (jau noticis) miokarda infarkts vai insults.
     

Ietekmējamie riska faktori

  1. Smēķēšana.

  2. Cukura diabēts.

  3. Hipertensija – paaugstināts arteriālais asinsspiediens.

  4. Nepietiekama fiziskā aktivitāte.

  5. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

  6. Psihosociālie faktori.

  7. Palielināts ķermeņa svars.

  8. Paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī (virs 80x minūtē).
     

Vecums un dzimums

Sirds un asinsvadu slimību risks pieaug līdz ar vecumu. To saista gan ar atsevišķu riska faktoru pieaugumu, gan ar progresējošu dažādu nelabvēlīgu ārējo un iekšējo faktoru ietekmi. Sieviešu un vīriešu saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām ir līdzīga, atšķiras tikai riska vecums, proti, vīriešiem no 45 g. un sievietēm no 55g.
 

Iedzimtība

Ja tēvam vai mātei, vai citiem pirmās pakāpes radiniekiem ir sirds un asinsvadu saslimšanas īpaši agrīnā vecumā, tad pārmantojamības risks palielinās par 30%.

 

Smēķēšana

Smēķēšana ir process, kas izraisa spēcīgu fizisku un psihisku atkarību. Tā ir viens no kaitīgākajiem, bet arī pilnībā novēršamiem riska faktoriem. Ir aktīvā (smēķē pats) un pasīvā (ieelpo citu izpūstos dūmus) smēķēšana. Smēķēšana ir saistīta ar tiešu toksisko vielu iedarbību uz asinsvadu sieniņām. Aktīviem smēķētājiem 2–4 reizes biežāk nekā nesmēķētājiem attīstās koronārā sirds slimība , bet pasīvajiem smēķētājiem ir divas reizes lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Smēķēšana ir viens no nozīmīgākajiem ietekmējamajiem riska faktoriem:
 

  • gada laikā pēc smēķēšanas atmešanas sirds un asinsvadu slimību risks samazinās divas reizes un turpina samazināties, sasniedzot nesmēķētāja līmeni,

  • smēķēšanas atmešana pēc miokarda infarkta var uz pusi samazināt tā atkārtošanās risku,

  • atmetot smēķēšanu, insulta risks ievērojami samazinās divu gadu laikā un pēc pieciem gadiem izlīdzinās ar nesmēķētāju riska līmeni.
     

Cukura diabēts

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatiezīme ir paaugstināts cukura (glikozes) daud- zums asinīs. Cukura diabēts izraisa asinsvadu bojājumus, kas ar laiku rada dažādu orgānu bojājumus (acu, nieru, perifēro nervu, lielo asinsvadu bojājumi sirdī, smadzenēs, kājās). Cukura diabēta pacientiem ir 2–5 reizes lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Cukura diabēta diagnozi apstiprina, ja atkārtoti ir paaugstināts cukura daudzums asinīs – tukšā dūšā no pirksta ņemtās asinīs (kapilārās asinis) glikozes daudzums ir virs 6,1 mmol/l, bet 2 stundas pēc ēšanas – virs 11,1 mmol/l.
 

Hipertensija – paaugstināts asinsspiediens

Asinsspiediens ir asiņu plūsmas radītais spiediens uz asinsvadu sieniņām, un tas ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, ķermeņa stāvokļa, psihoemocionālās un fiziskās slodzes intensitātes. Asins- spiedienu raksturo divi lielumi – sistoliskais spiediens un diastoliskais spiediens. Sistoliskais (augstākais) spiediens apzīmē maksimālo spēku, ar kādu saraujas sirds, izgrūžot asinis asinsva- dos, savukārt diastoliskais (zemākais) spiediens tiek fiksēts sirds atslābšanas brīdī un atspoguļo asinsvadu sistēmas stāvokli. Ideāls arteriālais asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Asinsspiediens no 120/80 mmHg līdz 140/90 mmHg tiek uzskatīts par pirms hipertensijas situāciju, bet arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg uzskatāms par paaugstinātu. Paaugstināts asinsspiediens ir bīstams, jo tas rada papildu slodzi sirdij un tā ietekmē asinsvadi zaudē elastību. Tas veicina aterosklerozes attīstību un citu orgānu darbības traucējumus (nieru bojājumus, redzes traucējumus), kā arī paaugstina infarkta un insulta risku.
 

Nepietiekamas fiziskās aktivitātes

Līdzsvars starp uzņemto un patērēto enerģiju ir ideāls organisma stāvoklis. Uzņemot vairāk enerģijas, nekā patērējot, veidojas ķermeņa liekā masa, kura nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Mazkustīgs dzīvesveids samazina asinsrites un elpošanas sistēmas noslogo- jumu, samazina organisma funkcionālās iespējas, izraisa vielmaiņas palēnināšanos. Par pietiekamu fizisko aktivitāti tiek uzskatīti fiziskie vingrinājumi līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai vismaz 30 minūtes 2–3 reizes nedēļā un biežāk.
 

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs

Holesterīns ir mīksta, taukiem līdzīga vaskveida viela, kura atrodas asins plūsmā un jebkurā ķermeņa šūnā. Daļu holesterīna organisms veido pats, bet daļa tiek uzņemta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem – gaļu, olām, sieru, pienu u. c. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir būtisks sirds un asinsvadu slimību riska faktors un to apzīmē ar terminu hiperholesterinēmija. Pieļaujamie rādītāji cilvēkiem ar jau esošu sirds un asinsvadu slimību:

  • Kopējais holesterīns – zem 4,5 mmol/l,

  • Zema blīvuma jeb “sliktais” holesterīns (ZBH) – zem 1,8 mmol/l,

  • Augsta blīvuma jeb “labais” holesterīns (ABH) – virs 1,6 mmol/l,

  • Triglicerīdi – zem 1,7 mmol/l.
     

Psihosociālie faktori

Starp nozīmīgākajiem psihosociālajiem faktoriem jāmin slikti sociālekonomiskie apstākļi, sociālā izolācija, negatīvas emocijas, trauksme, depresija, stress, kas bieži ir savstarpēji saistīti, un arī ietekmē citus riska faktorus, piem., smēķēšanu, fizisko aktivitāti, ēšanas paradumus.
 

Palielināts ķermeņa svars

Ķermeņa liekā masa visbiežāk veidojas, kad organisma uzņemto kaloriju daudzums pārsniedz patērēto kaloriju daudzumu. Aptaukošanās jeb adipozitāte ir daudzu faktoru izraisīta slimība, kas saistīta ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos organismā. Ja tauki pārmērīgi uzkrājas vidukļa daļā, veidojas ķermeņa augšējās daļas jeb ābolveida aptaukošanās, bet ja tie lokalizējas uz gurniem un augšstilbiem – apakšējās daļas jeb bumbierveida aptaukošanās. Turklāt tauki nogulsnējas arī ap iekšējiem orgāniem (sirds rajonā, ap zarnām) un apgrūtina to darbību.

Ķermeņa lieko masu nosaka, izmantojot ķermeņa masas indeksu,

ĶMI= svars (kg): augums(m)2.

Normāla ķermeņa masa ir, ja ĶMI = 18,5 – 24,99, bet ĶMI virs 30 liecina par aptaukošanos. Svarīgs aptaukošanās riska rādītājs ir vidukļa apkārtmērs (cm). Normāls rādītājs sievietēm ir 80 cm, bet vīriešiem – 94 cm. Risks ievērojami palielinās, ja šie rādītāji sievietēm pārsniedz 88 cm, bet vīriešiem – 102 cm.

Veselīga dzīvesveida pamatprincipi
 

  • Ik dienas dažādojiet savu uzturu.

  • Ēdiet veselīgu un sabalansētu pārtiku.

  • Samērojiet savu ēdienkarti ar fizisko aktivitāti.

  • Izvēlieties pilngraudu produktus.

  • Ēdiet daudz dārzeņu un augļu.

  • Ēdiet zivis, īpaši treknās jūras zivis, vismaz 2x nedēļā.

  • Ierobežojiet uzturā sāli un cukuru, kā arī tos saturošus produktus. Uzņemiet 1-2 l šķidruma dienā.

  • Izvēlieties liesu gaļu un piena produktus ar pazeminātu tauku saturu. Izvairieties no piesātinātajām un transtaukskābēm.

  • Nesmēķējiet.

  • Esiet sportiski aktīvi.

  • Lietojiet profilaktisko medikamentu terapiju.

 

Profilaktiskā medikamentu terapija

Aspirīnu kā trombocītu agregācijas kavētāju (antiagregantu) klīniskajā praksē lieto jau vairāk nekā 25 gadus. Praktizējošiem ārstiem par likumu kļuvusi mazu aspirīna devu nozīmēšana:

  • miokarda infarkta vai insulta slimniekam recidīvu novēršanai,

  • aterosklerozes un sirds išēmijas pacientam, lai novērstu miokarda infarkta un insulta attīstību,

  • katram, kas vecāks par 40 gadiem un kam piemīt kaut viens no trombozi veicinošiem riska faktoriem:

    • paaugstināts asinsspiediens,

    • cukura diabēts,

    • paaugstināts holesterīna līmenis,

    • nelabvēlīga iedzimtība,

    • liekais ķermeņa svars,

    • bieži stresi,

    • smēķēšana,

    • mazkustīgs dzīvesveids.


Atsauces:

Kardiovaskulāro slimību (KVS) profilakses vadlīnijas. (2007)

Akūta koronāra sindroma (AKS) diagnostikas, loģistikas un ārstēšanas vadlīnijas. (2011)

 

[Flash item not loaded!]